Azartspēļu aizliegums Latvijā

Latvijā ir iespēja pašam sev uzlikt azartspēļu aizliegumu, un parasti doma par to nerodas tukšā vietā. Lielākoties tas notiek tad, kad spēlēšana vairs nejūtas kā vienkārša izklaide. Nauda kaut kā pazūd ātrāk, nekā bija domāts, parādās stress, un galvā sāk griezties domas, ka šis viss vairs nav īsti normāli. Tajā brīdī daudzi pirmo reizi nopietni aizdomājas par aizliegumu kā par reālu risinājumu, nevis tikai teoriju.

Cilvēks pats var pieteikties, lai azartspēles viņam vairs nebūtu pieejamas. Tas nozīmē, ka nevar ieiet ne kazino, ne spēļu zālē, un arī internetā viss tiek nobloķēts. Pieteikšanās notiek oficiāli, nevis “uz goda vārda”, un, kad tas ir izdarīts, aizliegums stājas spēkā uz noteiktu laiku. Minimums ir gads, un tas nav atceļams tikai tāpēc, ka pēc pāris mēnešiem šķiet – nu jau viss ir kārtībā. Tieši tāpēc tas arī strādā, jo neļauj impulsīvi pārdomāt.

Spēļu vietām ir pienākums pārbaudīt, vai cilvēkam vispār ir atļauts spēlēt. Ja viņš ir reģistrā, tad nekādas atrunas nelīdz – piekļuve tiek liegta. Ne teorētiski, bet pavisam praktiski. Vai nu netiec ielaists, vai arī vienkārši netiec pie spēles.

Ir arī situācijas, kad aizliegums netiek uzlikts pēc paša iniciatīvas. Ja azartspēles jau ir sākušas radīt nopietnas problēmas – parādi, konflikti mājās, izjukušas attiecības –, tad ar iesniegumu var vērsties arī tuvinieki. Parasti tas notiek tad, kad viss jau ir aizgājis par tālu un vairs nevar izlikties, ka “nekas nopietns nenotiek”.

Šī sistēma Latvijā darbojas kopš 2019. gada, un tās būtība patiesībā ir ļoti vienkārša – iedot cilvēkam iespēju apstāties laikā. Ne visiem tas ir viegls solis, un reti kurš to izdara ar vieglu sirdi. Taču daudzi vēlāk atzīst, ka tieši tas bijis vajadzīgs, lai sakārtotu ikdienu, attiecības ar naudu un, godīgi sakot, arī pašam ar sevi.

Azartspēļu lieguma mērķi

Viens no galvenajiem azartspēļu lieguma mērķiem ir mazināt azartspēļu atkarības izplatību. Ja skatās pavisam vienkārši, azartspēļu liegums vispār nerodas no tukša gaisa. Par to nesāk runāt tad, kad cilvēkiem viss ir kārtībā. Tas parādās brīdī, kad kļūst redzams, ka daļai spēlēšana sen vairs nav izklaide. Nauda sāk pazust, nervi ir saspringti, mājās rodas strīdi, un pats cilvēks bieži vien līdz galam pat nesaprot, kā viņš līdz tam nonācis.

Ideja par liegumu nav domāta kā sods. Tā drīzāk ir kā mēģinājums ielikt pauzi tur, kur cilvēks pats to vairs nespēj izdarīt. Kad azartspēles vienkārši nav pieejamas, pazūd arī pastāvīgais kārdinājums. Ne visi to uztver pozitīvi, bet daudzi pēc laika atzīst, ka tieši šī piespiedu distance bija vajadzīga.

No malas skatoties, liegums skar ne tikai pašu spēlētāju. Ja azartspēles aiziet par tālu, cieš arī ģimene, darbs, attiecības. Tas viss parasti notiek klusi, bez skaļiem signāliem, līdz brīdim, kad problēmas vairs nevar ignorēt. Tāpēc arī runā par sabiedrības labumu – mazāk stresa, mazāk parādu, mazāk situāciju, kur cilvēki nonāk galējībās.

Tajā pašā laikā neviens īsti neuzskata, ka liegums ir ideāls risinājums visiem. Ir arī bažas, ka daļa cilvēku vienkārši meklēs apkārtceļus – nelegālas vietnes, nepārbaudītas platformas. Un tas jau ir pavisam cits risks. Tāpēc šis jautājums vienmēr ir par līdzsvaru, nevis par vienu pareizu atbildi.

Galu galā azartspēļu lieguma mērķis nav aizliegt prieku vai kontrolēt katru soli. Tas ir domāts kā drošības tīkls brīžos, kad viss sāk slīdēt ārā no rokām. Ne visiem tas ir vajadzīgs, bet tiem, kam tas ir vajadzīgs, tas dažreiz ir vienīgais, kas palīdz apstāties.

Azartspēļu negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumi

Par šiem pasākumiem parasti nesāk domāt tad, kad viss ir kārtībā. Tie parādās tajā brīdī, kad kļūst skaidrs – daļai cilvēku ar “spēlēju brīvajā laikā” vairs nepietiek. Tad arī Latvijā ir mēģināts atrast veidus, kā palīdzēt, nevis vienkārši visu aizvērt ciet.

Viens no tādiem risinājumiem ir pašatteikšanās reģistrs. Ideja ir pavisam vienkārša – ja pats jūti, ka vairs netiec galā, vari pieteikties un uzlikt sev stop. Pēc tam azartspēles vienkārši kļūst nepieejamas. Ne tāpēc, ka kāds soda, bet tāpēc, ka pašam vairs nav iespējas impulsīvi atgriezties tur, kur nevajadzētu. Daudzi saka, ka tieši šis solis bijis pirmais, kas ļāva nedaudz atvilkt elpu.

Protams, tas nav viegls lēmums. Neviens uz to neiet ar prieku. Bet tie, kas to ir izdarījuši, bieži atzīst – bez šādas ārējas robežas viņi paši nebūtu apstājušies. Tā nav garantija, ka problēma pazudīs, bet tas vismaz samazina risku, ka viss aiziet vēl dziļāk.

Ja skatās plašāk, tad azartspēļu liegums Latvijā vispār nav melns vai balts jautājums. Vieniem ierobežojumi tiešām palīdz, citi uz tiem skatās ar neuzticību. Pastāv arī bažas, ka pārāk stingri noteikumi var aizdzīt cilvēkus uz nelegālām vietnēm, kur kontroles nav vispār. Arī tas nav izdomāts risks, bet reāla problēma, par kuru runā arvien biežāk.

Tāpēc šī tēma sen vairs nav tikai politiķu vai juristu lieta. Par to runā ģimenēs, draugu lokā, komentāros internetā. Tas ir stāsts par to, kur novilkt robežu starp brīvību un atbildību, un kā palīdzēt tiem, kuri paši tajā brīdī vairs īsti nezina, kur tā robeža atrodas. Azartspēļu ierobežošana šajā ziņā ir viens no rīkiem, nevis brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visu uzreiz.

Azartspēļu lieguma dati un statistika

Pašatteikušos personu reģistrs ir datubāze, kurā tiek iekļauti cilvēki, kuri paši brīvprātīgi ir pieprasījuši ierobežot savu piekļuvi azartspēlēm. Šis reģistrs ir izveidots, lai palīdzētu indivīdiem, kuri vēlas kontrolēt savu azartspēļu paradumu un novērst iespējamo atkarību.

Azartspēļu lieguma reģistrs izveidots	2020 gadā
Minimālais azartspēļu lieguma termiņš	12 mēneši
Reģistra dalībnieku kopskaits (febuāris 2024)	60 626 personas

Azartspēļu lieguma dati tiek glabāti drošā un konfidenciālā veidā, lai aizsargātu indivīdu privātumu. Tikai autorizēti azartspēļu operatori un attiecīgās uzraudzības iestādes var piekļūt šiem datiem, lai nodrošinātu lieguma ievērošanu.

Vai azartspēļu liegums ir apejams?

Latvijas pašatteikušos personu reģistrs darbojas pie Latvijā licencētiem azartspēļu organizētājiem. Ja persona ir iekļauta reģistrā, vietējiem kazino un totalizatoriem ir jāliedz tai spēlēt gan klātienē, gan internetā.

Tomēr praksē internetā ir pieejamas arī ārvalstu azartspēļu vietnes, kuras nav pieslēgtas Latvijas pašatteikšanās sistēmai. Tāpēc daļa cilvēku mēģina turpināt spēlēt ārvalstu vietnēs, mainīt savu virtuālo atrašanās vietu vai izmantot citus kontus un maksājumu risinājumus.

Tas nenozīmē, ka šāda rīcība ir droša vai bez sekām. Nepatiesas atrašanās vietas vai personas datu izmantošana var pārkāpt kazino noteikumus. Operators var pieprasīt papildu identitātes pārbaudi, ierobežot kontu vai atteikt izmaksu, ja tiek konstatēta neatbilstība.

Svarīgākais ir saprast, ka pašatteikšanās nav tikai tehnisks vietņu bloķējums. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkam pārtraukt vai ierobežot spēlēšanu. Mēģinot liegumu apiet, pazūd aizsardzība, kuras dēļ tas sākotnēji tika uzlikts.

Ja vēlme spēlēt kļūst grūti kontrolējama, drošāk ir nevis meklēt veidus, kā liegumu apiet, bet izmantot papildu bloķēšanas rīkus, bankas maksājumu ierobežojumus vai profesionālu atbalstu.

Kad būtu jāapsver azartspēļu liegums?

Azartspēļu atkarība tiek definēta kā nekontrolējama vēlme spēlēt, neskatoties uz negatīvajām sekām. Galvenās pazīmes ietver:

• Nepārtraukta vēlme spēlēt, pat zaudējot lielas naudas summas.
• Nespēja pārtraukt spēlēšanu vai kontrolēt izdevumus.
• Melu slēpšana par spēlēšanas apjomiem no ģimenes un draugiem.
• Finansiālas problēmas, tostarp parādu uzkrāšana.
• Emocionālas grūtības, piemēram, trauksme, depresija vai izolēšanās.

Latvijā atkarība no azartspēlēm bieži noved pie ģimeņu iziršanas, darba zaudēšanas un pat noziedzības, kad cilvēki, lai finansētu savu atkarību, ķeras pie nelegālām darbībām. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka aptuveni 1-2% Latvijas iedzīvotāju varētu ciest no problemātiskas azartspēļu atkarības, bet vēl lielāks skaits ir pakļauti riskam.

Cēloņi un riska faktori

Azartspēļu atkarības attīstību veicina vairāki faktori:

• Psiholoģiskie faktori: Daudzi cilvēki azartspēlēs meklē adrenalīnu vai aizbēgšanu no ikdienas problēmām, piemēram, stresa vai depresijas.
• Sociālie faktori: Azartspēles bieži tiek pozicionētas kā izklaide vai veids, kā ātri nopelnīt naudu, kas var vilināt finansiāli neaizsargātas grupas.
• Pieejamība: Tiešsaistes platformas un spēļu zāles, kas pieejamas gandrīz jebkurā laikā, palielina risku.
• Reklāmas un mārketings: Agresīvas reklāmas, kas sola ātru peļņu vai bonusa piedāvājumus, var mudināt uz impulsīvu uzvedību.

Kā pieteikties azartspēļu liegumam?

Pirmkārt, lai pieteiktos azartspēļu liegumam, nepieciešams apmeklēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) mājaslapu. Tur var atrast informāciju par lieguma pieteikšanas procesu un nepieciešamajiem dokumentiem.

Otrkārt, ir jāaizpilda speciāla pieteikuma veidlapa, kas pieejama IAUI mājaslapā. Veidlapa jāaizpilda rūpīgi, norādot visu nepieciešamo informāciju, piemēram, personas datus un kontaktinformāciju.

Pēc veidlapas aizpildīšanas, tā ir jāiesniedz IAUI. To var izdarīt elektroniski, izmantojot e-pastu, vai arī nosūtot pa pastu uz IAUI norādīto adresi.

Kad pieteikums ir iesniegts, IAUI to izskatīs un pieņems lēmumu par azartspēļu lieguma piemērošanu. Parasti šis process aizņem dažas darba dienas.

Ja pieteikums tiek apstiprināts, persona saņems oficiālu apstiprinājumu no IAUI, ka azartspēļu liegums ir stājies spēkā. No šī brīža persona vairs nevarēs piedalīties azartspēlēs Latvijā noteiktajā laika periodā.

Vairāk informācijas par pieteikšanos azartspēļu liegumam:

Kā pašatteikties?	Informācija
Kā pieteikties azartspēļu liegumam Latvijā	Ceļvedis, kā Latvijā oficiāli iesniegt pieteikumu azartspēļu liegumam, lai uz noteiktu laiku nevarētu spēlēt licencētās spēļu vietās un internetā.
Kā pieteikties azartspēļu liegumam ārzemju kazino?	Skaidro, kā rīkoties gadījumos, ja spēlē ārzemju kazino, kur Latvijā noteiktais liegums automātiski neattiecas, un kā iespējams ierobežot piekļuvi šiem operatoriem.
Kā pieteikties pašatteikušos personu reģistram Latvijā?	Detalizēta informācija par pieteikšanās procesu IAUI uzturētajā pašatteikušos personu reģistrā, kas nodrošina azartspēļu aizliegumu visiem licencētajiem operatoriem Latvijā.

Kā atcelt azartspēļu liegumu?

Ja esi uzlicis sev azartspēļu liegumu, tad agrāk vai vēlāk var ienākt prātā doma – ok, bet kā es to varu dabūt nost? It īpaši, ja liekas, ka viss jau ir mierīgi un vairs nav tādas vajadzības.

Bet tur ir viena lieta, ko uzreiz vajag zināt – Latvijā tas nav kaut kas tāds, ko var atcelt, kad vien gribas. Ja esi pieteicies pašatteikšanās reģistrā, tad tas automātiski nozīmē vismaz vienu gadu bez iespējas spēlēt. Un tas gads ir “ciets” – nevar pēc trim vai sešiem mēnešiem pateikt, ka pārdomāji.

Tas ir izdomāts tāpēc, ka bieži cilvēki pieņem šādus lēmumus emocionālā brīdī, un sistēma mēģina iedot laiku, lai tiešām atietu no visa un neuztaisītu strauju soli atpakaļ.

Kad tas gads ir pagājis, tad liegums ne vienmēr vienkārši pazūd pats no sevis tajā pašā dienā. Parasti ir jāiesniedz pieteikums vai jāapstiprina, ka tiešām gribi to atcelt. To dara caur IAUI vai elektroniski.

Un godīgi sakot – pirms to darīt, ir vērts sev pajautāt, kāpēc tu vispār to liegumu uzliku. Ja tas palīdzēja turēties prom no problēmām, varbūt nav jāsteidzas.

Vairāk informācijas par lieguma atcelšanu:

Azartspēļu lieguma termiņi pasaulē

Ja paskatās, kā azartspēļu liegums darbojas ārpus Latvijas, ātri kļūst skaidrs, ka visur tas nav vienāds. Katra valsts šo jautājumu risina mazliet citādi, un arī pats lieguma ilgums var būt ļoti atšķirīgs. Vienā vietā tas ir domāts kā īsa pauze, citur – kā nopietns, ilgtermiņa lēmums.

Dažās valstīs cilvēki sāk ar pavisam īsu liegumu. Tādu, kas ilgst tikai pāris dienas vai nedēļas. Tas vairāk ir domāts situācijām, kad problēma vēl nav dziļa, bet cilvēks jūt, ka vajag apstāties un atvilkt elpu. Šāds liegums bieži vien palīdz pārraut impulsu – to brīdi, kad spēlēšana notiek vienkārši pieraduma vai emociju dēļ.

Citviet lieguma termiņi ir krietni garāki. Tie var ilgt mēnešiem vai pat gadiem, īpaši gadījumos, kad cilvēks jau ir nonācis līdz atkarībai vai piedalās kādā atbalsta vai rehabilitācijas programmā. Šeit doma vairs nav tikai “paņemt pauzi”, bet dot laiku, lai sakārtotu dzīvi, attiecības un finanšu situāciju bez pastāvīga kārdinājuma.

Ir arī valstis, kur likums paredz iespēju uzlikt azartspēļu liegumu uz visu mūžu. Tas izklausās ļoti skarbi, un praksē tas tiek izmantots reti. Parasti tikai tad, ja citas iespējas nav devušas rezultātu un cilvēks pats vai speciālisti redz, ka risks ir pārāk augsts. Šāds lēmums parasti netiek pieņemts vieglprātīgi.

Interesanti ir tas, ka daudzviet lieguma termiņš nemaz netiek noteikts “no augšas”. Cilvēkam pašam ir iespēja izvēlēties, cik ilgu laiku viņš vēlas būt ārpus azartspēlēm. Kādam pietiek ar dažiem mēnešiem, citam vajag gadu vai pat ilgāk. Galvenā doma visur ir līdzīga – dot reālu iespēju apstāties un nepiespiest atgriezties pie spēlēšanas pārāk ātri.

Azartspēļu lieguma termiņi Latvijas Republikā

Latvijā azartspēļu liegums, kas saistīts ar Pašatteikušos personu reģistru (PIPARS), ir regulēts saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu. Šeit ir galvenā informācija par lieguma termiņiem, balstoties uz aktuālo regulējumu:

Brīvprātīgais liegums:

• • Minimālais termiņš: Persona, kas brīvprātīgi piesakās iekļaušanai PIPARS, lai liegtu sev piekļuvi azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, tiek iekļauta reģistrā uz vismaz 12 mēnešiem (1 gadu).
  • Maksimālais termiņš: Liegums var būt beztermiņa, ja persona to izvēlas, vai arī to var pagarināt, atkārtoti piesakoties. Pēc 12 mēnešiem persona var pieprasīt izslēgšanu no reģistra, taču tas nenotiek automātiski – jāiesniedz rakstisks pieprasījums Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI).
  • Pieteikšanās process: Pieteikumu var iesniegt elektroniski (caur e-parakstu vai Latvija.lv) vai klātienē IAUI. Liegums stājas spēkā nekavējoties pēc pieteikuma apstiprināšanas.

Piespiedu liegums:

• • Termiņš: Piespiedu liegums tiek piemērots personām, kuras nav izpildījušas uzturlīdzekļu (alimentu) maksājumu saistības, un tas ir spēkā līdz brīdim, kad parāds ir pilnībā nomaksāts vai atrisināts juridiski. Šādos gadījumos liegumu uzliek, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda lēmumu.
  • Pārbaude: IAUI sadarbojas ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka liegums tiek atcelts, tiklīdz saistības ir izpildītas.

Lieguma darbības periods:

• • Liegums attiecas uz visām licencētām azartspēļu vietām Latvijā, tostarp fiziskajām spēļu zālēm, kazino un tiešsaistes platformām, kā arī interaktīvajām izlozēm.
  • Pēc lieguma termiņa beigām (brīvprātīgā lieguma gadījumā) persona var pieprasīt izslēgšanu no reģistra, taču IAUI izvērtē pieteikumu, un process var aizņemt laiku.

Atcelšana vai izmaiņas:

• • Brīvprātīga lieguma gadījumā izslēgšana no reģistra ir iespējama ne ātrāk kā pēc 12 mēnešiem, iesniedzot rakstisku pieprasījumu IAUI.
  • Piespiedu lieguma gadījumā atcelšana notiek tikai pēc parāda nomaksas vai juridiska risinājuma.
  • Nav iespējams saīsināt minimālo 12 mēnešu termiņu brīvprātīgajam liegumam.

Praktiskie aspekti:

• • Liegums stājas spēkā uzreiz pēc iekļaušanas reģistrā, un azartspēļu operatori ir pienākumā pārbaudīt klientu datus, lai nodrošinātu lieguma ievērošanu.
  • Ja persona mēģina apiet liegumu (piemēram, izmantojot ārzemju platformas), tas neietekmē lieguma termiņu, bet var radīt juridiskus vai finansiālus riskus.

Vai Latvijā ir azartspēļu nodokļi?

Ja laimests ir mazāks par 3000 eiro, tad nodoklis netiek iekasēts. Tas nozīmē, ka, ja jūsu laimests ir 2999 eiro, jums nav jāmaksā laimesta nodoklis.

Ārzemju kazino faktiski nav juridiska pienākuma informēt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par Latvijas pilsoņu laimestiem. Tas ir tāpēc, ka šādi uzņēmumi darbojas saskaņā ar savas valsts likumdošanu un regulējumu, kas var atšķirties no Latvijas normām. Līdz ar to, nodokļu nomaksa ir uz spēlētāja atbildības.

Veicot laimesta izmaksas Latvijā licencētās azartspēļu iestādēs, spēļu organizētājam ir pienākums ieturēt laimesta nodokli pirms maksajuma izmaksas, savukārt ārzemju kazino šādu pienākumu nav, tāpēc ārzemju kazino laimētājam izmaksā visu laimestu, neieturot laimesta nodokli.

Lai arī ārzemēs licencētiem azartspēļu organizatoriem nav pienākuma informēt VID par laimestiem, tas nenozīmē, ka šie ienākumi būtu likumīgi brīvi no nodokļiem. Pēc likuma, Latvijas pilsoņiem ir pienākums paziņot par visiem ienākumiem, tostarp arī par azartspēļu laimestiem kas pārsniedz 3000 eiro, neatkarīgi no tā, vai tie ir iegūti Latvijā vai ārzemēs. Tāpēc, ja ir vēlme apiet laimesta nodokli, ieteicams pieprasīt izmaksas, piemēram kriptovalūtā vai izmantojot e-walletus un ārpus Latvijas licencētas finanšu iestādes (Revolut, Skrill, Neteller, uc.), kuram nav pienākumu nodot jūsu finanšu datus Valsts ieņēmuma dienestam.

Azartspēļu lieguma pamatprincipi

Dzīvē tas parasti tā nestrādā. Lielākoties šādi aizliegumi parādās tad, kad kļūst skaidrs – ar brīvu izvēli vien nepietiek, jo sekas sāk skart ne tikai pašu spēlētāju, bet arī apkārtējos. Tad valsts mēģina kaut kā iejaukties, pat ja tas ne vienmēr visiem patīk.

Ir valstis, kur pieeja ir ļoti strikta. Tur azartspēles vienkārši nav daļa no ikdienas, un punkts. Citviet skatās pragmatiskāk – nevis aizliedz visu, bet mēģina ierobežot tieši to, kas rada vislielākās problēmas. Piemēram, atstāj loterijas, bet aizver kazino, vai arī nosaka, ka spēlēt drīkst tikai noteiktās vietās un laikā. Tas nav ideāls risinājums, bet mēģinājums neiet galējībās.

Visbiežāk ierobežojumi ir saistīti ar vecumu. Tas jau sen vairs nevienu nepārsteidz. Taču dažās valstīs noteikumus ietekmē arī kultūra vai reliģija. Tur azartspēles vienkārši neiederas sabiedrības uzskatos, un tas atspoguļojas likumos. Šādos gadījumos noteikumi rodas nevis pēc starptautiska parauga, bet no tā, kā konkrētā sabiedrība dzīvo un domā.

Protams, ar noteikumiem vien nepietiek. Tāpēc pastāv iestādes, kas skatās, vai aizliegumi vispār tiek ievēroti. Ja kāds tos ignorē, seko sekas. Dažreiz tas ir sods naudā, citreiz – licences zaudēšana. Tas viss ir domāts kā signāls, ka šie noteikumi nav tikai formalitāte, bet kaut kas, ko paredzēts ievērot arī praksē.

Un tomēr – arī šeit nav viena pareizā ceļa. Vietās, kur aizliegumi ir pārāk stingri, azartspēles mēdz vienkārši pazust no oficiālās aprites un parādīties citur, kur kontroles nav vispār. Tāpēc diskusijas par to, cik daudz aizliegt un cik atļaut, nekur nepazūd. Tas vienmēr ir līdzsvara meklējums, nevis galīgs risinājums uz visiem laikiem.

Kas ir pašatteikušos personu reģistrs?

Pašatteikušos personu reģistrs ir veids, kā uzlikt sev liegumu ņemt dalību Latvijā licencētās azartspēlēs. Reģistra mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, tai skaitā interaktīvo azartspēļu, spēlēšanu vai piedalīšanos dažādās interaktīvajās loterijās un izlozēs.

Azartspēļu liegums attiecas uz piedalīšanos visās Azartspēļu un izložu likumā minētajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, kas ietver arī valsts loterijas un sporta totalizatoru. Iekļaut sevi pašatteikušos personu reģistrā var izmantojot Latvija.lv elektroniskās identifikācijas iespējas.

Vēlamies darīt zināmu, ka fiziskām personām ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc iekļaušanas reģistrā ir tiesības, iesniedzot personīgi inspekcijā rakstveida iesniegumu, lūgt izslēgt viņu no pašatteikušos personu reģistra.

Vairāk informācijas par pašatteikšanās reģistriem:

Pašatteikšanās Latvijā	Informācija
Pašatteikušos personu reģistrs	Reģistrs, kurā tiek iekļautas personas, kas brīvprātīgi izvēlējušās aizliegt sev piedalīšanos azartspēlēs Latvijā uz noteiktu laiku. To uztur IAUI, un tas palīdz samazināt azartspēļu atkarības risku.
Azartspēļu reģistrs	Oficiāls reģistrs ar licencētajiem azartspēļu organizētājiem Latvijā. Tajā var pārbaudīt, vai konkrēts operators darbojas legāli un ir IAUI uzraudzībā.

Uzturlīdzekļu parādnieki un azartspēļu liegums

Azartspēļu liegums attiecās uz visiem uzturlīdzekļu parādniekiem Latvijā. Uzturlīdzekļu parādniekiem ir liegts spēlēt azartspēles Latvijā. Šis likums ir ieviests, lai aizsargātu parādniekus no tālākas finansiālas pazemināšanās un nodrošinātu, ka viņu finanšu līdzekļi tiek izmantoti atbildīgi.

Šis aizliegums ir balstīts uz ideju, ka azartspēles var veicināt neveselīgu atkarību un var novest pie tā, ka cilvēki iztērē naudu, kuras viņiem faktiski nav. Tādējādi, ja kāds ir uzturlīdzekļu parādnieks, viņam vajadzētu koncentrēties uz parādu samaksu, nevis riskēt ar savu naudu azartspēlēs.

Turklāt, šis aizliegums arī palīdz aizsargāt parādnieka ģimeni un bērnus, nodrošinot, ka viņu finanšu resursi netiek izšķiesti azartspēlēs. Tas ir īpaši svarīgi, ja parādnieks ir atbildīgs par uzturlīdzekļu maksājumiem.

Aizliegums tiek ievērots pateicoties automātiskām sistēmām un reģistriem, kuros uzturlīdzekļu parādnieki ir reģistrēti, kas liedz ieeju kādā no kazino vai liedz veikt iemaksu kādā Latvijā licencētā online kazino.

Uzturlīdzekļu parādnieku azartspēļu liegums neattiecās uz ārzemēs licencētiem kazino, tādēļ daudzi uzturlīdzekļu parādnieki izvēlās spēlēt kādā drošā ārzemju kazino.

Azartspēļu problēmas Latvijā

Par azartspēlēm parasti sāk domāt nopietni tikai tad, kad kaut kas jau ir aizgājis par tālu. Kad vairs nevar nepamanīt – nauda kaut kur pazūd, mājās ir spriedze, darbā galva nav īsti savā vietā. Līdz tam brīdim viss izskatās diezgan nevainīgi. Viena spēle, vēl viena, tikai laika nosišanai. Un ilgi var šķist, ka viss ir kontrolē. Ne vienmēr tā ir.

Latvijā azartspēles ir visapkārt. Spēļu zāles, internets, reklāmas. Ja gribi spēlēt, iespēja vienmēr atradīsies. Tieši tas arī sarežģī situāciju. Ne katrs, kurš uzspēlē, nonāk problēmās, bet tiem, kuri nonāk, tas bieži notiek ātrāk, nekā viņi paši bija gaidījuši.

Un reti kad tas skar tikai vienu cilvēku. Parasti tas atbalsojas arī citur – ģimenē, attiecībās, draugu lokā. Parādās aizdomas, dusmas, sarunas par naudu, kuras neviens īsti negrib vest. Dažiem spēlēšana kļūst par veidu, kā uz brīdi aizmirst stresu vai problēmas, bet ar laiku tās pašas spēles sāk radīt vēl lielāku spiedienu.

Svarīgi ir saprast vienu lietu – azartspēļu atkarība nav par vājumu vai sliktu raksturu. Tā var piemeklēt ļoti dažādus cilvēkus. Bieži vien tā rodas tur, kur apstākļi tam ir labvēlīgi: viegla piekļuve, solījumi par ātru laimestu un sajūta, ka “nekas slikts jau nenotiks”.

Kad parādās sajūta, ka spēlēšana vairs neklausa, vissvarīgākais ir nemēģināt ar to tikt galā vienam pašam. Daudzi klusē pārāk ilgi – kauns, bailes, negribēšana atzīt, ka ir problēma. Bet tieši saruna parasti ir tas brīdis, kad kaut kas sāk kustēties uz priekšu. Ar ģimeni, draugu vai cilvēku, kurš zina, kā palīdzēt.

Latvijā palīdzība ir pieejama. Ir speciālisti, ir atbalsta grupas, ir arī iespēja uzlikt sev ierobežojumus, ja jūti, ka tas ir vajadzīgs. Ne visiem der viens risinājums, bet iespējas ir.

Azartspēļu problēmas parasti nesākas skaļi. Tās ienāk klusi, bez paziņojuma. Un jo ātrāk tās pamana un atzīst, jo mazāk sāpīgi ir tikt ar tām galā. Meklēt palīdzību nav vājums. Tā ir zīme, ka cilvēks grib sakārtot savu dzīvi, nevis ļaut tai aizslīdēt pašplūsmā.

Ja jums vai kādam tuviniekam ir aizdomas par azartspēļu atkarību, ir svarīgi rīkoties:

• Meklējiet profesionālu palīdzību pie psihologa vai atkarību speciālista.
• Apsveriet dalību atbalsta grupās, piemēram, Anonīmajos Spēlmaņos.
• Izmantojiet pašatteikšanās reģistru, lai ierobežotu piekļuvi azartspēlēm.
• Runājiet ar ģimeni un draugiem, lai saņemtu emocionālu atbalstu.

Azartspēļu liegums ārzemēs

Kad cilvēks pirmo reizi saskaras ar azartspēļu liegumu ārpus Latvijas, parasti rodas neliels apjukums. It kā viss būtu skaidrs mājās, bet, tiklīdz mainās valsts, pēkšņi vairs nav īsti saprotams, kas darbojas un kas ne. Nav tādas vienas sistēmas, kas sekotu līdzi visur. Katra valsts dzīvo pēc saviem noteikumiem, un to var just diezgan ātri.

Vienā vietā azartspēles ir stingri kontrolētas – piekļuve ierobežota, daudzas vietnes bloķētas, reklāmas gandrīz neredz. Citviet viss ir pavisam citādi. Azartspēles tur uztver kā normālu biznesu, par kuru īpaši neuztraucas. Tas pats cilvēks vienā valstī jūtas bremzēts, citā – it kā viņam vispār nekas netraucētu.

Ar pašatteikšanos ir līdzīgi. Daudzviet pasaulē tā darbojas pēc līdzīga principa – ja pats saproti, ka vajag apstāties, vari sev aizvērt durvis. Un tas tiešām daudziem palīdz. Problēma sākas brīdī, kad cilvēks pamet valsti, kurā šo lēmumu pieņēma. Citā vietā viņa vārds vienkārši nav nevienā sarakstā, un sistēma uzvedas tā, it kā nekas nekad nebūtu noticis.

Tieši šis brīdis daudziem ir pats sarežģītākais. Ja aizliegums pēkšņi vairs “nestrādā”, kārdinājums var kļūt daudz spēcīgāks. It īpaši vidē, kur azartspēles ir viegli pieejamas un neviens neko īpaši nekontrolē. Cilvēkiem, kuri bija pieraduši paļauties uz šo aizliegumu kā drošības mehānismu, tas var būt diezgan bīstams moments.

Protams, ir arī gadījumi, kad sistēmas mēģina savienoties. Daži operatori sadarbojas, dažās valstīs notiek datu apmaiņa. Bet tas viss vēl ir fragmentāri. Paļauties uz to, ka aizliegums automātiski būs spēkā visur, diemžēl nevar. Tas strādā vietām, bet ne konsekventi.

Dažiem palīdz tas, ka paši kazino operatori piedāvā uzlikt sev aizliegumu visā savā tīklā. Ja cilvēks to izdara, tad piekļuve tiek bloķēta neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas. Tas nav ideāls variants un neaptver visu, bet daudziem tas tomēr palīdz noturēt robežas, kad mainās vide vai ikdiena.

Galu galā azartspēļu liegums ārzemēs vairāk balstās uz paša cilvēka apzinātību nekā uz sistēmām. Noteikumi mainās līdz ar valsti, bet ieradumi un kārdinājumi ceļo līdzi. Tāpēc tiem, kuriem šis jautājums ir jutīgs, ārpus Latvijas bieži vien nākas būt pat piesardzīgākiem nekā mājās.

Kas ir IAUI?

Par IAUI daudzi uzzina tikai tad, kad saskaras ar azartspēļu ierobežojumiem vai paši sāk interesēties par liegumu. Ikdienā šī iestāde nav īpaši redzama, bet patiesībā tās loma azartspēļu jomā Latvijā ir diezgan būtiska. IAUI ir tā, kas pieskata, lai azartspēļu nozare vispār darbotos pēc noteikumiem, nevis katrs dara, kā ienāk prātā.

Viena no svarīgākajām lietām, par ko IAUI atbild, ir azartspēļu lieguma sistēma. Tieši šī iestāde uztur reģistru, kurā cilvēki var paši sevi pieteikt, ja jūt, ka spēlēšana sāk kļūt par problēmu. Tas nav sods un nav arī piespiedu pasākums – tas ir brīvprātīgs solis, ko cilvēks izdara pats sev.

Kad cilvēks ir šajā reģistrā, licencētajiem kazino un tiešsaistes platformām vairs nav izvēles. Viņiem ir pienākums pārbaudīt, vai konkrētajai personai vispār ir atļauts spēlēt. Ja atļaujas nav, piekļuve tiek liegta. Tas strādā praktiski, nevis tikai uz papīra, un tieši šeit IAUI uzraudzība ir ļoti svarīga.

IAUI būtībā darbojas kā starpnieks starp valsti, azartspēļu operatoriem un sabiedrību. No vienas puses, tā kontrolē uzņēmumus, lai tie nepārkāptu noteikumus. No otras puses, tā palīdz nodrošināt, ka cilvēkiem ir reāli rīki, kā sevi pasargāt, ja azartspēles sāk radīt problēmas.

Tieši tāpēc runas par pašatteikušos personu reģistra atcelšanu vienmēr izraisa diskusijas. Ja šāds mehānisms vairs nepastāvētu, būtu jādomā, kā citādi aizsargāt cilvēkus, kuri uz to paļaujas. Bez IAUI iesaistes šāda sistēma vienkārši nestrādātu, jo nebūtu, kas nodrošina, ka noteikumi tiek ievēroti arī praksē, ne tikai teorijā.

Vairāk informācijas par IAUI:

IAUI pilnais nosaukums	Dibināšanas gads	Atbildība / funkcijas
IAUI (Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija)	1998	Uzrauga un kontrolē izložu un azartspēļu organizēšanu Latvijā, izsniedz licences, seko normatīvu ievērošanai un nodrošina godīgu spēļu vidi.

Priekšrocības un trūkumi azartspēļu liegumam

Par azartspēļu liegumu parasti sāk domāt tad, kad jau ir nogurums. Nevis teorijā, bet vienkārši dzīvē. Kad jūti, ka pats vairs īsti netiec galā, pat ja gribētos. Tad arī tas liegums sāk izskatīties nevis pēc soda, bet pēc iespējas uzlikt pauzi. Ne tādu “šodien nespēlēšu”, bet īstu. Tādu, kuru nevar apiet ar vienu klikšķi.

Daudzi saka, ka pirmajās nedēļās ir dīvaina sajūta. It kā kaut kas būtu atņemts, bet tajā pašā laikā galva kļūst klusāka. Nauda vairs nepazūd tāpat vien. Nav jāsēž un jādomā, ko teikt mājās, kāpēc kontā atkal tukšums. Dažiem tas ir pirmais brīdis ilgā laikā, kad spriedze nedaudz atlaiž. Ne viss atrisinās, bet vismaz nepaliek sliktāk.

Tajā pašā laikā jāatzīst — ne visiem tas liegums liekas labs risinājums. Ir cilvēki, kuri jūtas ierobežoti vai pat pazemoti. It kā būtu sev kaut ko atņēmuši. Un ir arī tādi, kas sāk meklēt apkārtceļus. Spēlē citur, citā vidē, citā veidā. Tad liegums vairs īsti nepalīdz, jo problēma jau nav pazudusi, tikai pārcēlusies.

Ir vēl viena lieta, par kuru parasti skaļi nerunā. Reģistrējoties daudzi jūtas neērti. Ne jau tāpēc, ka kāds nosodītu, bet tāpēc, ka pašam sev ir jāatzīst — “jā, man ar šo ir problēma”. Dažiem tas dod atvieglojumu, citiem — smagumu. Un, ja par to nerunā ar nevienu, tas var palikt iekšā un tikai krāties.

Arī pati sistēma nav perfekta. Liegums strādā tik labi, cik labi tas tiek uzturēts. Ja mainās noteikumi vai rodas sajūta, ka kaut kas vairs nav skaidrs, cilvēkam, kurš uz to paļaujas, var palikt nedroši. It kā pamats zem kājām sāktu kustēties.

Tāpēc azartspēļu liegumu droši vien vispareizāk uztvert kā vienu no rīkiem, nevis kā galīgo atbildi. Tas var ļoti palīdzēt, ja cilvēks pats ir gatavs kaut ko mainīt. Bet tas viens pats visu neatrisina. Lielākā jēga no tā rodas tad, ja paralēli ir arī sarunas, atbalsts, varbūt palīdzība no malas. Liegums dod laiku. Un dažreiz ar to jau pietiek, lai sāktu kaut ko darīt citādi.

Atbildīga spēle

Parasti viss sākas ļoti vienkārši. Kaut kas ieinteresē, ir brīvs brīdis, pamēģini. Neviens jau nesēžas pie datora ar domu – tagad būs problēmas. Drīzāk otrādi. Kā izklaide. Kā laika nosišana. Varbūt pat kā ziņkārība – paskatīties, kas tur īsti notiek. Un tas, ka to var darīt jebkurā laikā, tikai atvieglo to pirmo soli.

Ilgu laiku var šķist, ka viss notiek normāli. Uzspēlē, tad aizmirsti. Ir dienas, kad nemaz neatceries par to. Un tieši tāpēc ir grūti pamanīt brīdi, kad kaut kas sāk mainīties. Ne uzreiz. Pamazām. Spēlēšana sāk palikt galvā ilgāk nekā vajadzētu. Domās. Plānos. Tad pienāk tas mirklis, kad pats sev uzdod jautājumu – kāpēc es to daru? Vai man tas tiešām vajadzīgs?

Atbildīga spēle patiesībā nav par noteikumiem vai “pareizu uzvedību”. Tā ir par to, cik godīgs tu esi pats pret sevi. Vai vari pateikt “šodien nē”. Vai vari aizvērt lapu, kad jūti, ka noskaņojums nav īstais. Jo dusmās, stresā vai vienkārši sliktā brīdī lēmumi gandrīz nekad nav labi. Un tieši tur parasti arī viss aiziet šķībi.

Robežas skan banāli, bet bez tām nekas nestrādā. Ne tikai noteikt – cik laika vai naudas, bet reāli pie tā arī apstāties. Ja pats pamani, ka šīs robežas regulāri pazūd vai tiek pabīdītas, tas parasti nav nejauši. Tas ir signāls. Nevis ka esi slikts, bet ka kaut kas sāk slīdēt.

Un, ja sajūta ir tāda, ka kontroli noturēt kļūst arvien grūtāk, tad palīdzība nav kauns. To bieži saka, bet ne visi tam tic. Patiesībā tas ir viens no saprātīgākajiem soļiem. Kādam pietiek ar sarunu ar tuvu cilvēku. Citam vajag profesionāli. Ir arī praktiskas lietas, piemēram, uzlikt sev liegumu, lai vienkārši nebūtu iespējas impulsīvi atgriezties.

Svarīgi arī nesajaukt azartspēles ar naudas pelnīšanu. Tiklīdz galvā parādās doma, ka ar to var kaut ko “atrisināt”, spiediens pieaug. Tad vairs nav runa par izklaidi. Tad tā kļūst par cerību, kas ļoti bieži nepiepildās.

Atbildīga spēle īstenībā ir par līdzsvaru. Par to, lai izklaide paliek izklaide. Un, ja kādā brīdī jūti, ka līdzsvars sāk zust, svarīgākais ir to nepalaist garām. Un nesēdēt ar to vienatnē.

Kopsavilkums

Ja skatās pavisam vienkārši, azartspēļu liegums ir domāts tiem brīžiem, kad pats saproti – ar labiem nodomiem vien nepietiek. Ne tāpēc, ka cilvēks būtu slikts vai bezatbildīgs, bet tāpēc, ka reizēm vajag kaut ko konkrētu, kas vienkārši pasaka “stop”. Pašatteikušos personu reģistrs tieši to arī izdara – aizver durvis uz spēlēšanu, gan klātienē, gan internetā.

Daudzi to uztver kā atelpu. Nevis kā sodu, bet kā brīdi, kad vairs nav jālauza galva, vai šodien spēlēt vai nē. Izvēles vienkārši nav, un dažiem tas ir milzīgs atvieglojums. Liegums ir uz laiku, un tas nav nejauši. Ideja ir dot sev iespēju nomierināties, sakārtot lietas un tikai tad domāt, kas tālāk.

Šajā visā svarīga loma ir arī kazino un online vietnēm. Ja viņi nepārbauda un neievēro aizliegumu, tad visa sistēma paliek tikai uz papīra. Tāpēc šis mehānisms strādā tikai tad, ja visi dara savu daļu, nevis tikai izliekas.

Tajā pašā laikā nevajag sevi mānīt – liegums pats par sevi neatrisina visas problēmas. Dažiem ar to pietiek, citiem vajag vēl kaut ko klāt. Sarunu. Palīdzību. Kādu, kurš uzklausa bez moralizēšanas. Liegums var apstādināt kustību, bet domas un ieradumi ne vienmēr pazūd paši no sevis.

Un tieši tāpēc jautājumi par izmaiņām reģistrā vai tā atcelšanu daudziem nav vienaldzīgi. Dažiem šis ir vienīgais reālais balsts, kas palīdz noturēties. Ja kaut ko maina, tad ir jābūt skaidram, kas nāk vietā. Citādi pastāv risks, ka cilvēki paliek bez tā, kas viņiem līdz šim tiešām palīdzēja.

Biežāk uzdotie jautājumi

Azartspēļu liegums Latvijā, kas saistīts ar Pašatteikušos personu reģistru (PIPARS), ir regulēts ar Azartspēļu un izložu likumu un paredzēts, lai aizsargātu personas no azartspēļu atkarības un finansiālām problēmām. Šeit ir atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par azartspēļu liegumu, balstoties uz aktuālo informāciju, tostarp no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) un citām uzticamām vietnēm.